laiksne.lv

Jau kopš seniem laikiem ir zināmā mūzikas labvēlīgā ietekme uz bērnu attīstību, tāpēc, daudzi vecāki pievērš tam lielu uzmanību jau ļoti agrā, viņu attīstības posmā.

Kā mūzika iespaido bērnu attīstību mātes miesās?

Daudzas tautas ir pievērsušas ļoti lielu uzmanību bērna attīstībai mātes miesās, bieži vien, tādiem nolūkiem tika izmantota kolektīva dziedāšana. Senajās Ķīnas tradīcijās tiek uzskatīts, ka māte ar dziedāšanas palīdzību veido sava bērna dvēseli. Eiropas ziemeļos bija tradīcija pirms dzemdībām bērnam dziedāt šūpuļdziesmas. Pārliecība par mūzikas pozitīvo ietekmi uz bērnu, kurš vēl atrodas mātes miesās, sen jau ir zinātniski pierādīta. Ir zināms, ka jau 20. grūtniecības nedēļā bērns izrāda pastiprinātu aktivitāti, mātes mūzikas klausīšanās laikā. Dzirdēt mūziku bērns sāk vēl daudz ātrāk un to pierāda zinātniskie pētījumi, kuri apgalvo, ka auglim, mūzikas klausīšanās laikā, var novērot kā mainās elpošana, zarnu trakta motorika un muskuļu tonuss.
Bērnam mātes miesās, vispatīkamākā, vispazīstamākā un vismīļākā ir māmiņas balss. Bērns grūtniecības laikā tik ļoti pie tās pierod, ka pēc dzemdībām var nekļūdīgi noteikt, kura ir viņa mamma. Dzirdot mammas balsi viņš uzreiz nomierinās, tieši tāpēc, senajos laikos sievietes stāvoklī, vēl pirms bērna dzimšanas dziedāja viņam šūpuļdziesmas.

Bērni ļoti dažādi reaģē uz ritmisku, skaļu, klusu un mierīgu melodiju.

Pateicoties eksperimentiem ir kļuvis zināms, ka muzikālie, Mocarta, Vivaldi un Čaikovska skaņdarbi uz bērniem atstāj nomierinošu iedarbību, bet Baha un Bēthovena muzikālie skaņdarbi – paaugstina bērnu aktivitāti. Negatīvu iespaidu uz mazuļiem atstāj rok – mūzika. Statistika liecina, ka bērni, kuru vecāki pirms bērna dzimšanas ir klausījušies rok – mūziku ir agresīvi, viņi ātrāk uzbudinās, ir nervozi.

Veiktie eksperimenti pierādīja, ka:

• Intelekta koeficients ir augstāks tiem bērniem, kuri mātes grūtniecības laikā klausījās Mocarta simfonijas,
• Mūzikas klausīšanās, prenatālajā periodā, veicina bērna runas funkciju ātrāku attīstību.
• Bērni, prenatālajā attīstības posmā, labāk uztver zemās skaņas, tāpēc šūpuļdziesmu droši var dziedāt arī tētis.
• Ja māte un tēvs nemāk dziedāt, tad var izmantot profesionālos ierakstus, kurus
  Ieslēdz pirms un pēc gulēšanas.
• Mūzikas klausīšanās seanss nedrīkst pārsniegt 40 minūtes.
• Mūzika nedrīkst būt pārāk skaļa.
• Ja jūs, austiņas liekat pie vēdera, tad ir jāizslēdz zemās frekvences.
• Ļoti svarīgi ir sekot līdzi mazuļa uzvedībai, ja bērns sāk pārāk aktīvi uzvesties, tad ir jānomaina repertuārs.

Pēc mazuļa piedzimšanas klausieties tās pašas melodijas, kuras jūs klausījāties grūtniecības laikā un jūs pamanīsiet, ka mazulis daudz labāk nomierinās un ātrāk aizmieg.

Mūzika palīdz bērnam attīstīties ne tikai mātes miesās, bet arī atstāj lielu iespaidu uz bērna turpmāko psihisko un fizisko attīstību.

Mūzika jau gadsimtiem ilgi tika izmantota kā palīgs bērnu audzināšanas procesā, kā kultūras atribūts, kurš palīdzēja vecākiem ieaudzināt bērniem harmonijas un skaistuma sajūtu. Mūsdienās situācija ir krasi mainījusies, dažādas tehnoloģijas attīstās prātam neaptveramā ātrumā un vecāku uzmanības vietā, bērns bieži vien saņem jaunu mantu.

Bērnu sazināšanās ir samazinājusies, lielā mērā to veicina dators un televīzija. Bērni bieži vien nav spējīgi patstāvīgi tikt galā ar psihiskām slodzēm, kuras saņem bērnu dārzos un skolās.
Ņemot vērā visu augstāk minēto, bērni aizvien biežāk sāk slimot ar dažādām psihosomatiskām slimībām, hiperaktivitāti un dažādām uzvedības formu novirzēm. Šādos gadījumos mūzika ir neaizstājams palīgs. Mūzikas terapija palīdz formēt bērna emocionālo pasauli un normalizēt bērnu psihi.

Bet ja jums nepietiek naudas vienmēr varat aizņemties kredītu (быстрый кредит в латвии) no Compeuro.lv

Mūzika bērnu dzīvē ieņem ļoti svarīgu lomu, jau kopš agras bērnības tā, palīdz viņiem labāk attīstīties. Bērni, labprāt, kustas mūzikas pavadījumā un spēlē muzikālās spēles. Pirmām kārtām, tas ir saistīts ar to, ka mūzikā labvēlīgi ietekmē bērnu emocionālo stāvokli. Bērni, kuriem ir daudz pozitīvu emociju daudz ātrāk apgūst jaunu mācību materiālu, ātrāk iepazīst apkārtējo vidi, labāk attīstās fiziski, garīgi, nemanot mācās pareizi runāt.

Mūzika apbrīnojamā veidā ietekmē bērnu smadzenes, aktivizē savienojumus starp nervu šūnām. Pirmie seši bērna dzīves gadi ir ļoti svarīgs posms viņa smadzeņu un nervu sistēmas attīstībā, tāpēc ir ļoti ieteicams, pēc iespējas ātrāk sākt sava bērna muzikālo izglītību.

Mūzika palīdz bērniem attīstīt fantāziju, bez kuras palīdzības ir ļoti grūti attīstīt citus mākslas veidus. Mūzikas klausīšanās palīdz attīstīt māku analizēt, māku sintezēt. Tāda veida domāšana palīdz labāk saprast matemātiku un daudzus citus priekšmetus, kuri bērnam vēlāk ļoti noderēs. Mūzika ir viens no bērna galvenajiem skolotājiem, tā māca ne tikai dzirdēt, bet arī iedomāties dzirdēto. Mūzika attīsta visus uztveres veidus un visus atmiņas veidus.

Dodiet iespēju saviem bērniem pēc iespējas vairāk klausīties klasisko mūziku. Daudzi eksperimenti ir pierādījuši, ka klausoties Mocartu, Vivaldi, Bēthovenu, bērni nomierinās daudz labāk aizmieg, bet ja tāda mūzika skan bērna ēšanas laikā, tad ēdiens tiek pārstrādāts daudz ātrāk.

Mūzikai, kuru jūs izvēlaties ir jābūt melodiskai un vieglai. Centieties izvēlēties mūziku, kurai nav spilgti izteiktu sitamo instrumentu partiju, jo to skaņas ir spējīgas atstāt negatīvu ietekmi uz mazuli.

Mūzikā ir jābūt pēc iespējas mazāk zemo frekvenču, jo, sen jau ir pierādīts, ka zemās frekvences ne jau labākajā veidā iedarbojas uz cilvēka psihisko stāvokli, it īpaši, ja tas ir bērns.

Bērniem nav ieteicams klausīties skaļu mūziku. Ja jūs neievērosiet šo noteikumu, tad jūsu bērns var kļūt nervozs, var sākt slikti gulēt, niķoties, viņam var pazemināties ēstgriba. Skaļa mūzika traumē bērna nervu sistēmu un tas var radīt neparedzamas sekas nākotnē.

Nekādā gadījumā neļaujiet bērnam klausīties mūziku austiņās. Dzirdes aparāts ir ierīkots tādā veidā, ka skaļā mūzika austiņās tieši iedarbojas uz cilvēka smadzenēm, izraisot mini satricinājumu. Skaņas šoks var negatīvi ietekmēt pieaugušu cilvēku, par bērnu nemaz nerunājot.
Nedodiet bērniem klausītos smago metālu un citus šīs mūzikas stilus, trans un klubu mūziku, tieši šo mūziku stili var atstāt neizdzēšamu iespaidu bērna psihē.

Pēc iespējas biežāk ļaujiet bērniem klausīties bērnu dziesmas, dziediet kopā ar viņiem, bet viss laiku sekojiet līdzi bērna reakcijai, jo ne jau visas dziesmas bērnam būs patīkamas, ja pamanāt, ka kāda no dziesmām bērnam nepatīk, nomainiet to. Mūzikai vajag radīt pozitīvas emocijas un komforta sajūtu.

Izvēloties muzikālos skaņdarbus bērniem ir jāņem vērā diennakts laiks, kurā bērns to klausīsies. Ja tas ir rīts, tad mūzika var būt ātra, ritmiska, uzmundrinoša, ja mūziku klausīsieties vakarpusē – tad iesakām klausīties lēnas bērnu dziesmas un melodijas, pirms gulēšanas klausieties šūpuļdziesmas.

Bērniem, līdz trīs gadu vecumam, dienas laikā ir ieteicams klausīties mūziku, ne ilgāk par vienu stundu, piemēram 20 min – no rīta, 30 min – pa dienu un 10 min – vakarā. Pēc triju gadu vecuma var sākt pakāpeniski palielināt klausīšanās laiku.

Ļoti labi kopā ar bērniem apmeklēt bērnu izrādes, cirku, skatīties multfilmas un bērnu filmas, mācīties kopā ar viņiem dziedāt bērnu dziesmas.

Mūzikas terapija Ķīnā.

Ķīnā tradicionālā mūzikas terapija pielāgojas mūsdienu slimībām un veselības traucējumiem. Tur ir izdoti daudzi albumi ar audioierakstiem, kuru nosaukums ir: “Aptaukošanās”, “Bezmiegs”, “Stress”, “Aknas”, “Sirds”, “Plaušas” u. c., pārsvarā tā ir ķīniešu instrumentālā mūzika, kura tiek izpildīta bez pauzēm.

Daudzu gadsimtu garumā dziednieciskās metodes, kurās tiek izmantota piecu nošu skala, ir attīstījušās Tālo Austrumu medicīnā un filozofijā. Tāda mūzika ir saistīta ar gadalaikiem, cilvēka orgāniem un organisma funkcijām, kā arī ar konkrētiem ēdiena veidiem un garšām. Šīs, piecas notis, atspoguļo dažādus instrumentus, dažādus muzikālo kompozīciju sastādīšanas veidus un dažādus izpildīšanas stilus. Tādu mūzika sauc par pentatoniska.

Indiešu dziednieciskā mūzika.

Indiešu dziednieciskā mūzika ir dzimusi Himalajos. Tradicionālās mūzikas apvienošana ar medicīnu, radījā Indijā labvēlīgu augsni tās attīstībai. Svētā Indijas mūzika un dziesmas tiek uzskatītas par Dieva dāvanām. Senie mīti mums stāsta, ka dievs Šiva radīja mūziku un dejas no pirmdzimtās skaņas un apmācīja to savai sievai Parvati, kura tālāk šo noslēpumu nodeva citiem Dieviem un Dievietēm. Dievs Brahma apžēlojās par cilvēciskajām būtnēm un atklāja viņām mūzikas noslēpumu. Dievs Narada tieši tajā laikā izgudroja vinu – arfai līdzīgu mūzikas instrumentu, bet dievs Bharata ieviesa dziedāšanu klasisko apmācību laikā. Kopš tā laika viņi pielūdz dievieti Sarasvati, kura ir Brahmas sieva, kā mūzikas, zināšanu un valodas dievieti.
Rāga ir tradicionālā, reliģiozās mūzikas kompozīcija ar improvizētu tonēšanu, ritmiskām un melodiskām formulām. Atšķirībā no rietumu mūzikas, kur katra nots ir skaidri atdalīta, lielākajā vairumā indiešu mūzikas skaņdarbu, arī rāgās, intonācijas it kā saplūst un veido vienu vienīgu, nepārtrauktu, nomierinošu skaņu.

Indijas slimnīcās, universitātēs un dziedniecības centros, tradicionālā indiešu mūzika ir aktīvās terapijas un izpētes līdzeklis. Madrasas Pētniecības institūtā bija izveidota speciāla ārstu grupa, kura sastāvēja no neirologiem, psihiatriem, psihologiem un muzikantiem, kuri aktīvi piedalījās eksperimentā ar dažādām rāgām, izmantoja tās muzikālajā terapijā. Šajā laikā pētnieki sacerēja divas rāgas, kuras bija īpaši efektīvas hipertonijas un psihisko slimību ārstēšanā.

Afroamerikāņu mūzikas enerģija.

Tradicionālās afrikāņu mūzikas pamatā ir aplis, kurā cilvēki sastājas, lai dziedātu, dejotu un ik pa laikam priecīgi iekliegtos ritmisko bungu pavadījumā. Savā grāmatā “Melnās mūzikas varenums” Semjuēls A. Floids, pētnieciskā centra direktors, kurš pētīja afroamerikāņu mūziku Kolumbijā, Čikāgā, raksta, ka, var izsekot to attīstības ceļu, pa kuru ir attīstījušies daudzi šīs mūzikas stili – džezs, blūzs, garīgā mūzika, reps. Afrikāņiem deja un dziesma ir reliģiozie kulti un viņi jau no bērnības ir pieradināti pie dziesmas un pie dejas, kā pie kontaktu ar saviem senčiem, uzturēšanas iespējas, lai saglabātu savu pašizpausmes spēku vai lai nomirtu.

Āfrikā jau sen, māka spēlēt uz bungām, tiek uzskatīta par augstu mākslu. Vienlaicīgi spēlējot uz divām bungām, bundzinieki spēlēja savdabīgu ritmu, kurš līdzinājās Morzes ābecei un tādā veidā mācējā 60 jūdžu rādiusā paziņot citiem svarīgu informāciju. Dienvidāfrikas plantāciju uzraugi ātri saprata kas notiek un baidoties no sacelšanās un dumpjiem, aizliedza spēlēt bungas. Tajā brīdī pazuda reliģiozās tradīcijas. Muzikālās afrikāņu tradīcijas turpināja attīstīties mednieku saucienu veidā, kristīgās lūgšanas elementā, dziesmā, kura skanēja bandžo un vijoles pavadībā, kuras sāka aizvietot bungas un drīzumā kļuva par galveno mūzikas instrumentu. Melnādaino folkloras dziesmas, dziesmas par darbu, mīlestību, dziesmas bērniem, himnas un citus muzikālos skaņdarbus izplatīja vietējie dziednieki. Bieži vien tie bija izbēgušie vergu bēgļi, kura bija nokļuvuši ziemeļos un kuriem cita nekā nebija, kā tikai vienīgi lēta vijole un kuri pēc tam, nokļūstot Amerikā, kļuva par dzejniekiem, žurnālistiem, vēsturniekiem u. t.

Mūzika var paaugstināt endorfīna līmeni.

Endorfīnu izstrādā smadzenes un pēdējā laikā tas ir bijis viens, no visvairāk medicīnā pētītajiem objektiem. Daži pētījumi liecina, ka endorfīns var noņemt sāpes un izraisīt “dabīgu pacēlumu”. Eksistē teorija, ka bauda, ko sagādā noteiktas mūzikas klausīšanās ir endorfīna atbrīvošanās rezultāts.

Mūzika regulē hormonu izdalīšanos un pazemina stresu.

Ārsti anesteziologi ir ievērojuši, ka stresa hormonu līmenis asinīs manāmi mazāks ir tiem pacientiem, kuri regulāri klausās nomierinošu, mierīgu mūziku. Dažos gadījumos tas var aizvietot pat medicīniskos preparātus. Advokāti, prokurori, ķirurgi, politiskie darbinieki, pasniedzēji, stjuartes un citu profesiju pārstāvji, kuru darbs ir saistīts ar pastiprinātu stresu, saprot, ka nomierinošas mūzikas klausīšanās palīdz viņiem atslābināties.

Mūzika var aktivizēt imūno sistēmu.

Ja jūsu organisms ir spējīgs stāties pretī visām saslimšanas slimībām, tas nozīmē to, ka visas tā sistēmas strādā harmoniski: limfa, asinis un citi šķidrumi cirkulē pareizi; aknas, nieres un aizkuņģa dziedzeris strādā kā vienots mehānisms. Pēdējie imūnās sistēmas pētījumi pieļauj tādu varbūtību, ka skābekļa trūkums asinīs var kļūt par imunitātes deficīta un deģenerācijas slimību attīstīšanās, galveno cēloni. Noteikti mūzikas skaņdarbi ir spējīgi paaugstināt skābekļa līmeni organisma šūnās. Pētnieks Budda Heras ir izstrādājis vokālo vingrinājumu sistēmu, kura paaugstina limfas tecēšanas ātrumu asinīs trīs reizes. Zinātnieki piekrīt apgalvojumam, ka pareizi izvēlēti skaņdarbi izraisa dziļu, pozitīvu, emocionālo pieredzi un tas, savukārt, stimulē hormonu izdalīšanos, kuri veicina to faktoru, kuri izraisa slimības, samazināšanos.

Mūzika izmaina telpas uztveri.

Pētījumi, kuri notika pilsētā Irvinā pierādīja, ka noteiktas mūzikas klausīšanās var paātrināt smadzeņu darbību un līdz ar to, arī apkārtējās pasaules uztveri. Vienu vārdu sakot, mūzika ietekmē to, kā mēs uztveram apkārtējo pasauli. Lēna mūzika ietver lielāku telpu, ātra – mazāku. Tad, kad mēs izjūtam laika trūkumu, esam iekļuvuši sastrēgumā vai arī kādā citā norobežotā telpā , ja ir iespēja, varam paklausīties Mocarta kamermūziku un sajust, kā mums apkārt sāk veidoties paplašināta telpa, kura palīdz mums atpūsties un nomierināties. Mūzika ļauj mums sajust apkārtējo vidi daudz gaišāku un patīkamāku, slimnīcās tā var palīdzēt samazināt noslēgtības sajūtu.

Mūzika maina laika sajūtu.

Mēs varam izvēlēties mūziku, kura “paātrina” vai “palēnina” mūsu darbības. Mūzika, kura ir līdzīga maršam, noteikti paātrinās mūsu gaitu, bet klasiskā mūzika vai baroka stila mūzika, veicinās mūsu darbību palēnināšanos. Romantiska mūzika vai mūsdienīga mūzika orķestra izpildījumā mīkstinās saspringtu atmosfēru.

Mūzika uzlabo atmiņu.

Vingrinājumi, kuri tiek izpildīti mūzikas pavadījumā, uzlabo pašsajūtu un paaugstina tonusu. Tas pats attiecas arī uz mācībām. Piemēram, Vivaldi vai Mocarta mūzikas klausīšanās dažiem skolēniem palīdz koncentrēties ilgāku laika periodu, ja klausās baroka stila mūziku, uzlabojas atmiņa, vieglāk kļūst atcerēties jaunus vārdus un svešvārdus, iegaumēt dzeju.

Mūzika palīdz attīstīt drošības sajūtu.

“Droša” mūzika ne vienmēr ir brīnišķīga un romantiska, tā ir mūzika, kura klausītājam liek justies mierīgi un droši. Ir cilvēki, kuriem tādas sajūtas rada himnu klausīšanās. Mūsdienu jaunatne, lai sajustos izolēti no apkārtējās pasaules, kura viņiem bieži vien liekas pārāk materiāla un divkosīga, klausās hiphopu, repu, panku un grandžmūziku.

Lai arī cik tas dīvaini liekas, bet mūsu mīļākās melodijas, var ļoti daudz pastāstīt par mums.

Visi noteikti zina, ka pēc ģērbšanās manieres, sejas mīmikas un komunicēšanās veida, mēs varam ļoti daudz uzzināt par cilvēku. Bet vai par mūsu raksturu var daudz ko izstāstīt arī mūsu mīļākā mūzika? Speciālisti apgalvo, ka var. Ne jau velti eksistē mazliet pārveidota paruna, “pasaki man kādu mūziku tu kausies un es tev pateikšu, kas tu esi”.

Britu psihologu pētījumi.

Tēma par cilvēka raksturu un viņa muzikālajām priekšrocībām ir ļoti populāra, tā tiek pētīta jau vairākus gadus, kaut gan, psihologi vēl līdz šim brīdim tā arī nevar noteikt, cik ļoti šīs lietas, ir viena ar otru saistītas.

Vistālāk šajā jomā ir tikuši britu psihologi, kuri ir veikuši aptauju vairāk nekā 36 000 tūkstošiem cilvēku, visdažādākajās pasaules malās. Šīs improvizētās intervijas pierādīja, ka cilvēki, kuri aizraujas ar viena žanra mūziku, nenoliedzami ir viens otram līdzīgi. Ņemsim vērā to, ka runa, galvenokārt, ir par Eiropas un citu valstu iedzīvotājiem.

Vispopulārākā ir popmūzika. To uztvert ir vienkārši, jo dziesmu teksti neizceļas ar dziļu jēgu, tā ir harmoniska un viegli pieejama, kādreiz pat pārāk uzbāzīga. Pētījumi pierādīja, ka tādas mūzikas cienītāji, parasti ir ekstraverti, par sevi pārliecināti, sabiedriski, bet ne radoši cilvēki.

Rok – mūzikai un smagajam metālam arī ir daudz pielūdzēju. Dažreiz tiek uzskatīts, ka hevi metāla un hārdroka mūzikas cienītājiem piemīt nosliece uz vientulību un suicīdu, kaut gan īstenībā tas tā nav. Lai arī cik dīvaini tas liktos, viņiem piemīt ļoti maigs, pat izsmalcināts raksturs, tie ir ļoti radoši cilvēki, bet ar zemu pašvērtējumu. Interesanti ir tas, ka hārdroka cienītāji raksturojuma ziņā atrodas vistuvāk klasiskās mūzikas cienītājiem.

Ko mēs varam izstāstīt par repa cienītājiem? Galvenā repa īpašība – haotiska, kādreiz nopietna, sociālos konfliktus izraisoša mūzika. Svarīga loma repa stila mūzikai ir monotonais ritms, kurš atkārtojas visas dziesmas garumā. Repa cienītāji ir ļoti sabiedriski, neatkarīgi, māk diplomātiski risināt sarunu un aizstāvēt savu viedokli, viņiem ir augsts pašvērtējums.

Kantri un vesterna mūzikas cienītāji ir visīstākie darbaholiķi, visvairāk tādi cilvēki ir sastopami ASV.

Klasisko mūziku klausās atbrīvojušies, par sevi pārliecināti cilvēki, bet diemžēl, viņi ir noslēgti, intraverti cilvēki. Patiesu, klasiskās mūzikas cienītāju mūsdienās ir maz, parasto to vidū ir cilvēki, kuriem ir muzikālā izglītība.

Džezu un blūzu mīl klausīties radoši, sabiedriski, pārlieku pašpārliecināti un labsirdīgi cilvēki. Šie mūzikas žanri tiek uzskatīti par elitārajiem žanriem, jo ne katrs ir spējīgs saprast un sajust džeza un blūza kompozīciju ritmus.

Elektroniskā mūzika mūsdienās tiek uzskatīta par ļoti populāru mūziku. Pārsvarā, visu cilvēku tipi to uztver pozitīvi, tad, kad tā skan kā neitrāla fona mūzika. Cilvēki, kuriem patiesi patīk šīs mūzikas stils, pārsvarā ir flegmātiski, mierīgi un viņu garastāvoklis ir līdzsvarots. Daudziem programmētājiem patīk tieši elektroniskā mūzika.

Deju mūzika cienītāji izrādījās ļoti komunikablas un daudzpusīgi attīstītas personības, bet tajā pašā laikā, arī diezgan cietsirdīgas attiecībā pret citiem cilvēkiem.

Ir arī tādi cilvēki, kuri pozitīvi uztver vairākus mūzikas stilus, tādu nav daudz, bet noraksturot viņus ir diezgan sarežģīti. Varam tikai pieņemt, ka viņi ir radoši un nepastāvīgi cilvēki, kuri visu laiku sliecās pēc pārmaiņām.

Doto psihologu informāciju nevajag uzskatīt par 100% patiesu, jo ar gadiem mainās mūsu gaume, mainās mūzika, kuru klausāmies, mainās tās uztvere, bet dažas likumsakarības ir jāņem vērā, jo nav iespējams tās izsvītrot no savas dzīves.

Daudziem no mums patīk klausīties mūziku, bet reti kurš izprot tās iedarbību uz mūsu organismu, kādreiz mūzika var būt pārāk uzmācīga, pārlieku stimulējoša, kādreiz atslābinoša, nomierinoša, kādreiz uzmundrinoša. Neatkarīgi no tā, kāda ir mūsu reakcija, mūzika rada garīgo un fizisko efektu. Lai labāk saprastu, kā mūzika dziedina mūsu organismu, mums ir jāsaprot, kā tā iespaido mūsu ķermeni.

Mūzika var palēnināt un līdzsvarot smadzeņu viļņus.

Tas tika demonstrēts ne vienu reizi vien: smadzeņu radītos viļņus var izmainīt ar izrunāto skaņu un mūzikas palīdzību. Mūsu apziņa sastāv no beta viļņiem, kuri vibrē frekvencē no 14 līdz 20 herciem un mūsu smadzenes tos ģenerē tad, kad mēs esam koncentrējušies uz ikdienas darbībām vai pārdzīvojam stipras negatīvās emocijas. Paaugstinātas jūtas un miers ir alfa viļņiem, kuri izplatās no 8 līdz 13 herciem. Radošo izpausmju periodi, meditācija, miegs ir teta viļņiem, kuru frekvence ir no 4 līdz 7 h , bet dziļu miegu, dziļu meditāciju un bezapziņas stāvokli ģenerē delta viļņi, kuru frekvence ir no 0,5 līdz 3 herciem, tas nozīmē, jo lēnāki ir mūsu smadzeņu viļņi, jo vairāk atslābinājušies mēs esam.

Klausoties mūziku, kuras ritms ir aptuveni 60 sitieni minūtē, mēs varam apziņu no beta viņiem novirzīt uz alfa diapazonu, tādā veidā uzlabojot pašsajūtu un uzmanību.

Mūzika ietekmē elpošanu.

Mūsu elpošana ir ritmiska, ja mēs nekāpjam pa kāpnēm vai neguļam gultā, tad parasti vienas minūtes laikā veicam 25 – 30 ieelpošanas un izelpošanas, jo lēnāks un dziļāks ir elpošanas ritms, jo vairāk tas veicina mieru, emociju kontroli, dziļāku domāšanu un labāku metabolismu. Ātra, nevienmērīga elpošana veicina virspusēju un neskaidru domāšanu, impulsīvu uzvedību un noslieci pieļaut kļūdas.

Mūzika ietekmē sirds ritmu, pulsu, asinsspiedienu.

Sirds saraušanās ritmu var regulēt ar skaņas un mūzikas palīdzību. Sirds darbība reaģē uz frekvenci, ritmu, un skaļumu, kuriem ir spējas paātrināt vai palēnināt sirds ritmu, jo ātrāk spēlēs mūzika, jo ātrāk sitīsies sirds, jo lēnāka skanēs mūzika, jo lēnāks būs sirds saraušanās ritms. Tas viss, protams, ir saprāta robežās. Tieši tāpat kā mierīgs elpošanas ritms, tā arī mierīga sirds darbība nomierina smadzenes un palīdz organismam pašam atveseļoties.

Ritmiska mūzika var jūs uzmundrināt un piepildīt ar enerģiju, bet pētījumu liecina –ne vienmēr. Luiziānas štatā tika veikti pētījumi, kuri pierādīja pretējo un atklāja roka tumšo pusi. Pētnieki konstatēja, ka roka klausīšanās paaugstina sirds saraušanās ritmu un sportistiem pazemina treniņu kvalitāti. Vieglas un melodiskas mūzikas klausīšanās nomierina sirds ritmu, ļauj trenēties ilgāk un kvalitatīvāk.

Mūzika samazina muskuļu tonusu , palielina kustīgumu un ķermeņa koordināciju.
Dzirdes nervi, caur autonomu nervu sistēmu savieno iekšējo ausi ar ķermeņa muskuļiem, tāpēc, muskuļu spēks , lokanība un tonuss ir atkarīgi no skaņas un vibrācijas. Ritms un precīza kustību izpildīšana ir ļoti atkarīgas no muzikālā skaņdarba tempa un ritma.

Visas skaņas un mūzika ietekmē jūsu ķermeņa temperatūru.

Nepatīkama durvju čīkstēšana, vēja gaudošana var likt uz jūsu ķermeņa uzmesties zosādai. Briesmu filmās bieži vien izmanto šos skaņas efektus, pastiprina tos ar speciālu mūziku un pievieno ainām, kurās ir attēlota vardarbība, briesmas, nenoteiktība. Tāda skaļa, nepatīkama mūzika ar spēcīgu ritmu var paaugstināt jūsu ķermeņa temperatūru par vairākiem grādiem, bet klausoties Dievišķo mūziku, jūs sajutīsiet siltumu, mieru un ja tai ir vāji izteikts ritms – tad jūsu temperatūra noteikti sāks pazemināties. Aukstā ziemas laikā silta mūzika palīdzēs jums sasildīties, bet vasaras tveicē abstrakta mūzika palīdzēs jums mazliet “atdzist”.

Pēc ārstu un psihologu domām, muzikālās skaņas, bērnam ir vajadzīgas jau kopš ieņemšanas brīža un tām ir ļoti liela un svarīga nozīme zīdaiņa vecumā. Daudzi pediatri ļoti nopietni izturas pret mūzikas terapiju un ļoti konkrēti iedala melodijas tadās, kuras var zīdainim izsaukt jūru emociju un sajūtu, paaugstināt dzīves tonusu, un tādās, kuras palīdz mazulim nomierināties.
Zinātnieki jau sen ir pierādījuši tiešu, dažādu skaņu iedarbību uz galvas smadzeņu šūnām un to, ka pareizi piemeklēts mūzikas skaņdarbs veicina ātrāku intelekta attīstību, ātrāku mazuļa radošu spēju attīstību. Mūzika ļoti labvēlīgi ietekmē zīdaiņu, kā arī jau lielāku bērnu, nervu sistēmu.
Smadzenes nodod organismam specifiskus signālus un ļoti bieži, tas tiek realizēts ar akustisko signālu palīdzību. Bērni vislabāk uztver augstos toņus un pateicoties tiem, viņi sāk uztvert apkārtējās pasaules skaņas.

Ir jāatzīst, ka cilvēka balss ir viens no pasaulē melodiskākajiem muzikālajiem “instrumentiem” , ir svarīgi to apzināties un izmantot saskarsmē ar zīdaini. Ja jūs vēlaties sameklēt mūziku, kuru varētu klausīties jūsu zīdainis, tad ir jāatceras, ka šajā gadījumā jāizmanto tie muzikālie skaņdarbi, kuri skan augšējās oktāvās un kuru izpildīšanai tiek izmantots mazs skaits instrumentu. Piemēram, šūpuļdziesmas, tās parasti dzied augstā balsī un to pavadījumam pārsvarā tiek izmantots tikai viens muzikālais instruments.

Māmiņai, savam mazulim ir obligāti jādzied šūpuļdziesmas, pat ja viņai, pēc viņas pašas domām nav ne muzikālās dzirdes, ne balss. Noslēpums ir tajā, ka tieši māmiņas balsij ir vajadzīgais tembrs, kurš palīdz mazulim atslābināties un nomierināties. Tas zīdainim rada mierīguma un komforta sajūtu, atstāj labvēlīgu iespaidu uz viņa miegu, uzvedību un labsajūtu.

Tad, kad jūs vakarā liekat zīdaini gulēt, ir ieteicams, izmantot vienu un to pašu melodiju, ir vēlams, lai repertuārs tiktu piemeklēts tādā veidā, ka muzikālajā skaņdarbā ir pēc iespējas vairāk nomierinošu muzikālo zīmējumu. Mazā cilvēciņa dzirde uztver visu daudz asāk, nekā jau pieauguša cilvēka dzirde, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai mūzika skanētu diezgan klusi. Ja, vecāki saprotoši izturēsies pret muzikālā skaņdarba izvēli, trāpīs “pareizajās notīs”, tad problēma ar vakara aizmigšanu (protams, ja tāda ir), atrisināsies pati no sevis. Tiklīdz sāks skanēt mūzika, mazulis zinās, ka ir pienācis gulētiešanas laiks, bez niķošanās dosies uz savu gultiņu un saldi aizmigs.

Mūsdienīgo medicīnisko centru darbinieku sarakstā noteikti ir atrodams pediatra – mūzikas terapeita vārds, kurš palīdzēs jums izvēlēties pareizo mūzikas skaņdarbu, kurš palīdzēs jūsu zīdainim harmoniski attīstīties. Speciālists vienmēr ieteiks vajadzīgo skaņdarbu, ja jūsu bērnam ir problēmas ar veselību, bet ir ļoti svarīgi, pat ja bērns pilnībā ir vesels, iemācīt viņu regulāri klausīties mūziku.

Mūzika ir milzīgs spēks, kurš iedarbojas uz cilvēku, tā ir spējīga izraisīt spēcīgas emocijas un jūtas, ne jau par velti klausoties mīļākos skaņdarbus, mēs varam sākt raudāt, pārdzīvot, just līdzi, priecāties un skumt. Mūzikas skaņas, nopietni ietekmē mazā cilvēka vērtību sistēmu veidošanos un vecākiem ir unikāla iespēja labvēlīgi iespaidot bērna iekšējo pasauli. Gadiem ejot, tādas izdevības var vairs nebūt, tāpēc ir svarīgi nepalaist to garām, pacensties kļūt tuvākiem ar savu bērnu, tas palīdzēs atrisināt daudzas problēmas, kuras var rasties nākotnē sakarā ar bērna audzināšanu.

Mūzika, kopš cilvēka parādīšanās uz zemes, ir eksistējusi vienmēr. Tā mūs pavada it visur, gan ejot ikdienas gaitās, gan ejot gulēt, gan prieka, gan skumju brīžos.

Bez mūzikas nevar iedomāties nevienu pasākumu, mūzika tā ir izklaide, kura vienmēr ir pa rokai. To klausīties var visur – gan automašīnā, gan vilcienā, gan mājās, gan uz ielas, gan veikalā, var vienkārši sēdēt un klausīties mūziku, bet var iet, strādāt un arī klausīties mūziku, jo mūsdienu tehnoloģijas atļauj to darīt. Mūzika nomierina, atbrīvo no nomākta garastāvokļa, atbrīvo no slimībām un dāvā prieku, mūzikas klausīšanās tā ir īsta māksla, kura mūs visus vieno.
Kādam no mums mūzika ir dzīves stils, viņi dzīvo un elpo kopā ar mūziku, viņi iet gulēt un no rītiem pamostas kopā ar mūziku, visa viņu dzīve ir vienīgi mūzika. Cilvēki, kuriem ļoti patīk mūzika, kuri dzīves jēga ir mūziku un muzikanti, parasti ļoti atšķiras no citiem cilvēkiem, gan ar neordināru ārējo izskatu, gan ar savu uzvedību, gan ar saviem uzskatiem. Ar tādiem cilvēkiem ir ļoti interesanti komunicēt, viņi ir ļoti radoši un jūtīgi.

Mūziķi, bieži vien uz pasauli skatās pavisam citām acīm, katram, noteikta stila muzikantam ir savi, atšķirīgi uzskati par pasauli. Piemēram, roka izpildītāji, bieži vien pasauli redz tumšos toņos, bet populārās mūzikas izpildītāji – rozā toņos.

Mūzika ir tik daudzveidīga, ka kādreiz ir ļoti grūti saprast, kuram tad īsti stilam dotais skaņdarbs atbilst.

Visiem cilvēkiem jebkurā vecumā patīk klausīties noteikta stila mūziku, bet kādreiz ir tā, ka tiem, kuriem patīk popmūzika, nepatīk kāda cita stila mūzika, bet tie kuri klausās roku un repu, nevar ciest popmūziku, bet ir vēl arī tādi cilvēki, kuriem nepatīk neviens mūsdienīgais mūzikas stils un viņi izvēlas klausīties klasisko mūziku. Cik cilvēku, tik izvēles iespēju. Galvenais, ir necensties pierādīt savu taisnību, jo roka cienītājam nav iespējams paskaidrot popmūzikas dziesmu tekstu jēgu un otrādi. Cik dažādi ir cilvēki, tik dažāda ir arī mūzika un ir ļoti jauki, ka katrs no mums var sameklēt un klausīties tieši to mūzikas stilu, kurš viņam visvairāk patīk.

Klasiskā mūzika.

Mūzika, kuru ir radījuši visā pasaulē, plaši pazīstami autori. Tāda mūzika ir pasaules kultūrvēsturiskais mantojums, kuras skanēšana ir atzīta par pasaules šedevru un kura ir dzīva un pieprasīta, pat pēc vairāk nekā 100 gadiem, kopš tās sacerēšanas mirkļa. Šo virzienu var neskaidrot, jo ar to ir visi, lielākā vai mazākā mērā, ir saskārušies.

Popmūzika.

Tā ir populāra, plašam klausītāju lokam paredzēta mūzika. Popmūzika ir mūsdienīga mūzika, kuru izpilda un klausās mūsdienīgi cilvēki, tā sevī ietver visus mūzikas stilus, izņemot tautas un klasisko stilu, tai ritmiska un melodiska skanēšana. Akcents ir likts uz izpildītāja balsi un pēc tam uz instrumentālo izpildījumu. Dziesmu jēga: mīlestība, mīlestības pārdzīvojumi, skumjas, ilgošanās vai priecīgs noskaņojums. Šajās dziesmās nav dziļas jēgas, tās ir sacerētas tā, lai to pavadījumā varētu dejot. Tā ir ļoti viegla mūzika, kuru klausās ļoti daudz klausītāju, jo tā skan visur. Tādu mūziku bieži vien izmanto dažādos izklaides pasākumos.

Hiphop mūzika.

Šajā mūzikas virzienā ir iekļauti vairāki mūzikas stili, paši populārākie no tiem ir reps un R’n’B, tā iekļauj sevī divas subkultūras: breika dejas un graffiti. Ja ieskatāmies vēsturē, tad redzam, ka šis mūzikas virziens ir radies afroamerikāņiem, kuri ar mākslas palīdzību cīnījās pret netaisnību, kā arī ar mūzikas palīdzību stāstīja citiem, par savu dzīves veidu.

Kopumā hiphops asociējas ar jauniem, tumšādainiem cilvēkiem, kuri ir ģērbušies sportiska stila apģērbā, kuriem uz kakla un roku pirkstiem ir masīvas rotas lietas, kuri stāsta repu ar dziļu protesta tekstu, izsmej bagātos un stāsta par netaisnību pret sevi.

Rok – mūzika.

Visplašākais un daudzveidīgākais mūzikas stils, sākot ar ļoti vieglu un beidzot ar ļoti smagu. Šis mūzikas virziens ir radies pateicoties blūzam. Pirmie rok – mūzikas izpildītāji ļoti atšķiras no mūsdienīgajiem izpildītājiem. Rok – mūzika parādījās XX. gadsimta 60. gados, tad nebija tādu sitamo instrumentu, kliedzienu, garo matu, kratīšanās uz skatuves, instrumentu laušanas, kāda ir tagad. Tas viss parādījās vēlāk.

Rok – mūzikai ir bezgalīgi daudz virzienu. Dziesmu teksti var būt traģiski, filozofiski, ar dziļu jēgu, huligāniski, bezjēdzīgi, morāli smagi, ar pārdomām par dzīvi un nāvi.
Eksistē vēl ļoti daudz un dažādu mūzikas stilu un virzienu, kuri šajā rakstā netika pieminēti.

Klasiskā mūzika… Tā ir frāze, kuru katrs no mums saprot citādāk, vienam tā ir viegla un jautra Mocarta melodija, citam – Baha kantātes, bet vēl kādam citam tas uzreiz atgādina burvīgos Štrausa valšus, kādam prātā nāks Šopēna mūzika, bet cits, centīsies izmisīgi atcerēties Šostakoviča simfonijas. Kurš tad no viņiem ir īstais klasiskās mūzikas autors? Atbilde vienkārša – visi!

Ja mēs vērsīsimies pie kompetentiem avotiem, piemēram, pie Mūzikas enciklopēdijas, tad atradīsim vairākus vārdu “klasiskā mūzika” skaidrojumus. Visiem ir zināms diezgan primitīvs klasiskās mūzikas nosaukums “ nopietnā mūzika”, bet tai ir arī pavisam citāds skaidrojums, kuru ne visi zina:

Klasiskā mūzika ir izcilu komponistu priekšzīmīgi muzikālie darbi, kuri laika gaitā ir izturējuši pārbaudi.

Klasiskā mūzika ir muzikālie darbi, kuri ir uzrakstīti pēc noteiktiem kanoniem un noteikumiem, ievērojot attiecīgās proporcijas un ir paredzēti simfoniskā orķestra, ansambļa vai solista izpildījumam.

Klasiskā mūzika tiek iedalīta vairākos žanros: sonātes, etīdes, noktirnes, opera, balets, fūga, garīgā mūzika u. c. Klasiskās mūzikas atskaņošanai bieži vien tiek izmantoti tādi muzikālie instrumenti: vijole, čells, klavieres, flauta, oboja, klarnete, trompete, bungas, ērģeles, u. c.

instrumenti. Tieši ērģeles var nosaukt par klasiskās mūzikas pirmavotu, jo tās savas gaitas uzsāka XVI. gadsimtā, Renesanses laikmetā, bet par ērģeļu uzplaukuma laiku tiek uzskatīts XVII. gadsimts – Baroka laikmets. Tieši šajā laikā dzima tādi muzikālie žanri kā sonāte un opera, kuri pat mūsdienās vēl joprojām ir aktuāli. Mūzikas vēstures lielākais ģēnijs Iogans Sebastjans Bahs savus unikālos darbos radīja tieši šajā laika posmā, tieši šajā laika posmā viņš atklāja jaunas neierobežotas iespējas muzikālo darbu radīšanā. Šī laika posma mūzika tiek raksturota kā sarežģīta, krāšņa, nereālu formu un emocionāli piesātināta mūzika. Tieši tad, tika radītas Baha fūgas, Hendeļa oratorijas, Vivaldi koncerti vijolei “Gadalaiki”.

Bet, laika posmi nomainīja viens otru, mainījās laiki, mainījās cilvēki un mainījās mūzika. Nereālās un krāšņās mūzikas vietā atnāca brīnišķīga, viegla, gaisīga un eleganta mūzika. Jūs jau nojaušat par ko es runāju? Protams, ka tas ir Mocarts – ģeniālais un neatkārtojamais Mocarts! Skaistums un harmonija – tie ir sinonīmi viņa melodijām. Viņš kā komēta pārlidoja pāri Klasiskajam laikmetam un apgaismoja to ar spožu gaismu.
XVIII. gadsimta beigās pie muzikālajiem apvāršņiem parādās vēl viena klasiskās mūzikas zvaigzne – Ludvigs Van Bēthovens. Viņš savu mūziku sāka rakstīt klasiskajā stilā, kuru pārmantoja no Mocarta, bet īsts talants vienmēr atklāj kaut ko savu, tāpēc par Bēthovenu saka, ka viņš burtiski “pāršķēla” mūzikas klasisko stilu un kļuva par jauna – Romantiskā laikmeta mūzikas pirmsākumu. Šī laikmeta klasiskā mūzika ir vērsta uz cilvēka iekšpusi, parāda tā dvēseles dziļumu un skaistumu, tā ir daudz dedzīgāka, dziļāka un emocionāli izteiksmīgāka. Šajā laika posmā savus muzikālos darbus radīja tādi izcili komponisti kā Šopēns, Štrauss, Lists, Čaikovskis u.c.

Pēdējais, klasiskās mūzikas attīstības periods ir 1910. – 1960.gads, kurš vēsturē ir ienācis ar nosaukumu – modernisms. Spilgts šī laika posma paraugs ir Skrjabins, Šostakovičs, Rahmaņinovs. Viņu mūzika ir nedzirdēta un revolucionāra, tā ir vērsta uz šī laikmeta cilvēkiem un tā katru cilvēku aicina uz absolūtu māksliniecisku brīvību un pašrealizāciju.
Bet, visos laika posmos, neskatoties uz tās dažādajiem stiliem un žanriem, klasiskā mūzika bija, ir un paliek ļoti harmoniska un augsti garīga mūzika, jo tā piedzimst ģēniju dvēselēs. Ar saviem muzikālajiem darbiem to radītāji gribēja sasniegt mūsu sirdis, padalīties ar savām jūtām un pārdzīvojumiem, parādīt vissmalkākās cilvēcisko pārdzīvojumu un attiecību nianses. Visu to var sasniegt, tikai pateicoties milzīgai meistarībai un mākai labi pārvaldīt muzikālos līdzekļus un paņēmienus, tāpēc klasisko mūziku ir tik sarežģīti izpildīt, jo arī šeit ir ļoti svarīga izpildītāja meistarība. Muzikālais skaņdarbs ir jāizpilda tieši tā, kā to ir iecerējis autors, bez improvizācijām, jo citādāk klasiskā mūzikā nespēs mums pastāstīt to, ko ir iecerējis ģeniālais mākslinieks.

Jau pats vārds – mūzika, skan kaut kā īpaši un plūstoši. Varbūt tāpēc, ka jau no pašas bērnības katrs no mums ir saskāries gan ar mūziku, gan ar dziedāšanu. Katrs atcerēsies kādu savu, īpašu melodiju vai dziesmiņu, kura viņam bija vismīļākā. Tā gadiem ejot, mainās dziesmas un melodijas, bet, vienalga, katram no mums, noteiktā dzīves posmā ir kāds muzikāls skaņdarbs, kurš patīk visvairāk un ir mīļāks par citiem, varbūt, tas būs saistīts ar kādām skumjām atmiņām vai ar kādu priecīgu notikumu, bet varbūt tas kādreiz palīdzēja atbrīvoties pēc smagas un stresa pilnas darba dienas? Tāpēc, mūzika ir kā burve, kura palīdz mums uzburt vajadzīgo noskaņojumu gan ikdienā, gan svētkos. Kurš gan no mums nav izjutis to svētku sajūtu, kad gaidot Ziemassvētkos visur skan tieši Ziemassvētku dziesmas, un kuram gan no mums nav gribējies dziedāt līdzi tad, kad mūsu sirdis sasniedz Līgo dziesmas!

Kas tad ir šī brīnumainā mūzika? Mūzika – tas ir mākslas veids, ar kura palīdzību mēs varam nodot savu garastāvokli un savas jūtas. Galvenie mūzikas elementi un mūzikas izteiksmes veidi ir: melodija, ritms, metrs, temps, dinamika, tembrs, harmonija, instrumentālisms un vēl daudz kas cits. Mūzika ļoti iespaido mūsu garastāvokli, tāpēc tā tiek izmantota arī garīgi slimu cilvēku ārstēšanai, psihiatrijā ir izveidota speciāla ārstēšanas programma – mūzikas terapija. Ar mūzikas palīdzību var ietekmēt cilvēka veselības stāvokli – bieži vien daļēji, bet kādreiz arī pilnībā mūzikas izpildītājs nodod mums savu garastāvokli, parāda savus pārdzīvojumus – gan pozitīvos, gan negatīvos. Izvēloties mūziku ir jābūt ļoti uzmanīgiem, jo kā jau mēs tikko runājām, mūzika var būt pozitīva un ietekmēt jūs labvēlīgi, bet var būt arī agresijas pilna mūzika, kura izraisīs negatīvas emocijas, radīs diskomforta sajūtu. Te, katram pašam ir jāsaprot, kādu mūziku jūs gribat klausīties. Mūzika saasina arī mūsu garīgo pasaules uztveri. Tā var attīrīt mūsu apziņu, harmonizēt to, bet var piepildīt to ar trauksmi, dusmām un sliktām domām. Mūzikas izpildījums arī var būt ļoti dažāds – sākot ar mierīgu, lēnu un beidzot ar ļoti skaļu, ātru un agresīvu.
Mēs ne vienmēr varam izteikt vārdos to, ko jūtam klausoties mūziku. Mēs vienkārši sajūtam to, ka mūzika mūsos izraisa tādas sajūtas kā: prieks, skumjas, maigums, mīlestība, pārdzīvojumi, vientulības sajūta.
Mūzika ir ļoti dažāda un tāpēc tiek iedalīta vairākos stilos. Mūsdienās eksistē ļoti daudz un dažādu stilu, bet vispopulārākie no tiem ir:
Klasiskā mūzika. Tā ir pagātnes mūzika, kura ir izturējusi laika pārbaudi un kurai ir sava auditorija arī mūsdienās.

Rok – mūzika. Rok – mūzika tas ir kopējs nosaukums vairākiem populāriem mūsdienu mūzikas virzieniem. Rok – mūzikas īpatnības – sarežģīts ritms un struktūra, enerģisks ritms. Vispopulārākie instrumenti – elektriskā ģitāra un bungas. Rok – mūziku pārsvarā uzskata par jauniešu mūziku.

Koru mūzika. Koru mūzika ir paredzēta izpildīšanai korī un tā var būt gan tautas mūzika, gan profesionālā mūzika. Koru mūzika ir paredzēta plašam klausītāju lokam, atstāj uz cilvēkiem lielu iespaidu, pagātnē koru mūziku izmantoja politiskām un ideoloģiskām cīņām.

Garīgā mūzika. Tā ir reliģiska satura mūzika, kuru izpilda dziļi ticīgi cilvēki ikdienā vai baznīcās, dievkalpojumu laikā. Šeit liela nozīme ir muzikālajiem tekstiem.

Klausieties pēc iespējas biežāk tādu mūziku, kura jums patīk, jo tad, gan garastāvoklis uzlabosies, gan dzīve kļūs gaišāka un košāka!