Lai arī cik tas dīvaini liekas, bet mūsu mīļākās melodijas, var ļoti daudz pastāstīt par mums.
Visi noteikti zina, ka pēc ģērbšanās manieres, sejas mīmikas un komunicēšanās veida, mēs varam ļoti daudz uzzināt par cilvēku. Bet vai par mūsu raksturu var daudz ko izstāstīt arī mūsu mīļākā mūzika? Speciālisti apgalvo, ka var. Ne jau velti eksistē mazliet pārveidota paruna, “pasaki man kādu mūziku tu kausies un es tev pateikšu, kas tu esi”.
Britu psihologu pētījumi.
Tēma par cilvēka raksturu un viņa muzikālajām priekšrocībām ir ļoti populāra, tā tiek pētīta jau vairākus gadus, kaut gan, psihologi vēl līdz šim brīdim tā arī nevar noteikt, cik ļoti šīs lietas, ir viena ar otru saistītas.
Vistālāk šajā jomā ir tikuši britu psihologi, kuri ir veikuši aptauju vairāk nekā 36 000 tūkstošiem cilvēku, visdažādākajās pasaules malās. Šīs improvizētās intervijas pierādīja, ka cilvēki, kuri aizraujas ar viena žanra mūziku, nenoliedzami ir viens otram līdzīgi. Ņemsim vērā to, ka runa, galvenokārt, ir par Eiropas un citu valstu iedzīvotājiem.
Vispopulārākā ir popmūzika. To uztvert ir vienkārši, jo dziesmu teksti neizceļas ar dziļu jēgu, tā ir harmoniska un viegli pieejama, kādreiz pat pārāk uzbāzīga. Pētījumi pierādīja, ka tādas mūzikas cienītāji, parasti ir ekstraverti, par sevi pārliecināti, sabiedriski, bet ne radoši cilvēki.
Rok – mūzikai un smagajam metālam arī ir daudz pielūdzēju. Dažreiz tiek uzskatīts, ka hevi metāla un hārdroka mūzikas cienītājiem piemīt nosliece uz vientulību un suicīdu, kaut gan īstenībā tas tā nav. Lai arī cik dīvaini tas liktos, viņiem piemīt ļoti maigs, pat izsmalcināts raksturs, tie ir ļoti radoši cilvēki, bet ar zemu pašvērtējumu. Interesanti ir tas, ka hārdroka cienītāji raksturojuma ziņā atrodas vistuvāk klasiskās mūzikas cienītājiem.
Ko mēs varam izstāstīt par repa cienītājiem? Galvenā repa īpašība – haotiska, kādreiz nopietna, sociālos konfliktus izraisoša mūzika. Svarīga loma repa stila mūzikai ir monotonais ritms, kurš atkārtojas visas dziesmas garumā. Repa cienītāji ir ļoti sabiedriski, neatkarīgi, māk diplomātiski risināt sarunu un aizstāvēt savu viedokli, viņiem ir augsts pašvērtējums.
Kantri un vesterna mūzikas cienītāji ir visīstākie darbaholiķi, visvairāk tādi cilvēki ir sastopami ASV.
Klasisko mūziku klausās atbrīvojušies, par sevi pārliecināti cilvēki, bet diemžēl, viņi ir noslēgti, intraverti cilvēki. Patiesu, klasiskās mūzikas cienītāju mūsdienās ir maz, parasto to vidū ir cilvēki, kuriem ir muzikālā izglītība.
Džezu un blūzu mīl klausīties radoši, sabiedriski, pārlieku pašpārliecināti un labsirdīgi cilvēki. Šie mūzikas žanri tiek uzskatīti par elitārajiem žanriem, jo ne katrs ir spējīgs saprast un sajust džeza un blūza kompozīciju ritmus.
Elektroniskā mūzika mūsdienās tiek uzskatīta par ļoti populāru mūziku. Pārsvarā, visu cilvēku tipi to uztver pozitīvi, tad, kad tā skan kā neitrāla fona mūzika. Cilvēki, kuriem patiesi patīk šīs mūzikas stils, pārsvarā ir flegmātiski, mierīgi un viņu garastāvoklis ir līdzsvarots. Daudziem programmētājiem patīk tieši elektroniskā mūzika.
Deju mūzika cienītāji izrādījās ļoti komunikablas un daudzpusīgi attīstītas personības, bet tajā pašā laikā, arī diezgan cietsirdīgas attiecībā pret citiem cilvēkiem.
Ir arī tādi cilvēki, kuri pozitīvi uztver vairākus mūzikas stilus, tādu nav daudz, bet noraksturot viņus ir diezgan sarežģīti. Varam tikai pieņemt, ka viņi ir radoši un nepastāvīgi cilvēki, kuri visu laiku sliecās pēc pārmaiņām.
Doto psihologu informāciju nevajag uzskatīt par 100% patiesu, jo ar gadiem mainās mūsu gaume, mainās mūzika, kuru klausāmies, mainās tās uztvere, bet dažas likumsakarības ir jāņem vērā, jo nav iespējams tās izsvītrot no savas dzīves.